Nolēmu, ka uz digitālā papīra jāuzliek dažas atziņas un tēzes pārdomu formā par savu blogu.
-Pirmkārt, kāpēc es neesmu izdzēsis šo žurnālu?
Sapratu, ka man ir vajadzība kaut ko rakstīt. Šis te "kaut kas" izklausās briesmīgi, jo varētu padomāt, ka es gribu rakstīt nemaz nedomājot par saturu, bet tā nav. Pats svarīgākais man, manā blogā ir informāciju veidojošā viela jeb raksti. Pēc tam seko, noformējums, pasniegšana, interakcija.
-Otrkārt, kā es plānoju to veidot tālāk?
Tā kā šobrīd cenšos rakstīt vienkārši, tad atbildi uz jautājumu sniegšu īsā formā, kaut gan bez ierobežojuma tas varētu aizņemt 2-3 lapaspuses. Ierakstu saturam vajadzētu kļūt nopietnāk izstrādātam un pārdomātam. Centīšos izskaust stila kļūdas. Piedāvātajai informācijai par vienu tēmu vajadzētu būt plašākai.
Man, protams, pilnībā nav skaidrs kā izvedot izcilu blogu vai tuvu izcilam, tomēr man ir tāda kā nojauta kā to mēģināt darīt. Šo ierakstu es rakstu, jo man ir vajadzīgs kāds "tilts" starp vecajiem un jaunajiem ierakstiem. Tilts gan man, gan lasītājiem.
Prātā šaudās daudz ideju jauniem rakstiem, bet tiem visiem nav laika. Varbūt tā arī ir labāk, jo, apzinoties to, ka laika nav, prātā tiek atlasīti raksti pie kuriem tiešām gribas strādāt.
Tā kā man pašam vienmēr ir patikušie tie raksti un tie blogi, kuros lasītājam ir dots kas vairāk kā tikai teksts, tad mans galvenais mērķis ir - veidot sev un galvenokārt lasītājiem interesantu + noderīgu blogu!
P.S.
Šis raksts speciāli ir tikai informatīva rakstura.
P.S.2.
Lai nu jūs nepaliktu arī galīgi tukšām rokām, ievietošu šeit jauku skaņdarbu.
Otrajā un noslēdzošajā daļā rakstīšu par savā būtībā agresīvākiem albumiem. Es pat teiktu spēcīgākiem, bet ne kvalitātes ziņā. Kvalitāte arī ir laba, jā, bet spēcīgāki tie ir savā skanējumā un vēstījumā. Labi, kā saka let's get on with it...
3. Pendulum - Immersion
Sīki par Pendulum šeit. Pendulum pārstāv DnB (Drum and Bass) kopienu. DnB pēc savas būtības ir ļoti spēcīga mūzika, ne visi to var klausīties, bet tiem, kam tā iet pie sirds, šo albumu mīlēs. Kaut gan mans nodoms, rakstot šo rakstu, nebija mūziku iedalīt žanros, tomēr šoreiz, informatīvos nolūkos, to nāksies darīt. Elektroniskā mūzika ir plašs jēdziens, zem tās ietilpst ļoti daudz dažādu žanru, kurus visus es pat nezinu, bet zem tās ir arī DnB žanrs. Šāda tipa mūziku klausos pārsvarā (~80% no visas mūzikas bibliotēkas), bet tikai noteiktus māksliniekus, Pendulum manā audio kartotēkā tika pārstāvēts tikai ar 3-4 dziesmām, bet ellīgi labām. Nu un tā kā Pendulum ir meistari tajā, ko viņi dara, nolēmu novērtēt viņu jauno meistardarbu. Atzīmēšu, kas tas bija ļoti neraksturīgi man, proti, klausīties arī DnB, bet tā kā mūziku vairs nedalu, tad Immersion albums ir manā kartotēkā.
Jau no sākuma klausītājs tiek uzlādēts, ar DnB savādāk nemaz nevar, tas ir domāts tieši tam. Ir, protams, arī mierīgāki gabali, bet tie ir mierīgi DnB izpratnē. Ir ļoti grūti radīt labu treku šim žanram. Nepietiek ar ātru ritmu un zināmiem bītiem, tā ir māksla tas tiešākajā izpratnē. Albums ir tuvu izcilam, ja ne izcils. Te gan jāsaka, ka klausīšanās atmosfērai jābūt specifiskai. Nevar to klausīties pirms iešanas uz baznīcu svētdienā, var arī vakarā, kad visa ģimene sanāk pie vakariņu galda. Nē nu noteikti ir uz pasaules tādi gadījumu, kad tā notiek :D, bet tā ir reti. Iesaku klausīties braucot ar auto pieņemami lielā ātrumā, vai arī ballītē, nu īsāk sakot, tur kur ap notiekošo strāvo enerģiju. Šis albums ir lielisks ceļa biedrs dodoties ekstrēmos izbraucienos vai uz festivāliem.
Laikam pēdējās dienās vairāk nekā nepieciešams esmu atkārtojis frāzi: "Kurš gan būtu domājis, ka es kādreiz klausīšos Eminemu?!", bet tas tā, tagad es klausos arī viņu. Par pašu mākslinieku šeit. Em'a jaunais albums ir kā paziņojums faniem un pārējiem, ka viņš ir atlabis, viņš ir vesels, gatavs rīkoties, dzīvs! Tagad jāsaka kāpēc es nebiju viņa daiļrades piekritējs agrāk - es neklausījos vārdos. Un ziniet - vārdi repā ir pats svarīgākais! Viņa teksti nav: "F*ck this", "F*ck that". Tiem ir saturs, protams ir arī 'F' vārds, bet bez tā repā nevar, reps, kā ziniet, ir sarežģīta padarīšana. Jāsaka arī tas, ka viņš jaunajā albuma atzīst, ka vecie albumi ir ārā metami, varbūt tāpēc, ka šis viņam tiešām ir bijis pārmaiņu laiks. To es nezinu! Bet zinu to, ka albums ir labs! Varbūt tam ir nedaudz negatīva noskaņa, bet tajā pašā laikā tam ir arī pacilājošs noskaņojums. Par to vēsta pats nosaukums - Recovery.
Dziesmas ir labi producētas. Bīti paši par sevi ir vienkārši, bet mazie knifi tur un šur + teksts = grāvējs! Spēks caurstrāvo gandrīz visu albumu, bet ieteiktu es to klausīties vietā un laikā, kad var koncentrēties uz tekstiem. Tādi apstākļi ir katram savi. Vairāk par to neko neteikšu. Tur vispār nav daudz ko teikt, labāk lai runā Eminems!
Tāda nu lūk bija mana rakstu sērija par pēdēja laika pieprasītākajiem albumiem. Katru, manuprāt, ir vērts iegūt savā īpašumā, ja gribiet gūt ieskatu pirms iegūstiet kādu no tiem, tad noklausīties manis pievienotās dziesmas un pasērfojiet pa YouTube, meklējot jaunās dziesmas. Ceru, ka jūs kaut ko ieguvāt! Visiem jauku dienu un nakti!
Vai tik 2010 nav maģiskais gads izklaides jomā? Domāju, ka nav :) Tomēr šis pilnīgi noteikti ir gads, kad iznākuši, pagaidām, 4 lieliski albumi. Uzskatu, ka 4 ir daudz,ja runa ir par veselu albumu. Vidēji 15-17 dziesmas uz albumu. Saprotams,ka radīt labu dziesmu ir grūti, bet plati ar 15 tādām dziesmām - sasodīti grūti! Turpmāk došu savu verdiktu par 4 albumiem, divās daļās pa diviem katrā.
1. Gorillaz - Plastic Beach
Es neskaidrošu, kas ir grupa Gorillaz. Ja nu tomēr gribiet zināt, tad klikšķinām šeit. Runa šoreiz ir par viņu albumu. Visupirms, tas ir lielisks. Hip hopa un elektronikas savienojums, tam pa reizei pievienojas arī orķestrim raksturīgie instrumenti. Es gribu teikt,ka šis ir intelektuāls albums. Tas ir veidots ļoti gudri. Vokāla un instrumentu ansamblis ir noslīpēts līdz galam. Man ne pārāk patīk mūziku iedalīt žanros, bet, ja tomēr vajadzētu, tad šim garadarbam tāda nemaz nebūtu. Kā jau iepriekš minēju, tas ir dažādu žanru apvienojums. Caur to strāvo enerģija visa albuma garumā. Protams, sajūtas aprakstīt nav viegli, ne tikai tāpēc, ka katram klausoties šo plati, tās ir savādākas, bet arī tāpēc, ka tās ir tik unikālas. Es teiktu,ka tas ir pasīvi agresīvs darbs.
Ieteiktu klausīties pēc smagas nedēļas. Tas nav piektdienas grāvējs, tas ir mierīgai pēcpusdienai domāts albums, tiešām mierīgai (bez rūpēm un stresa par nākamajām divām dienām)! Arī tas, ka nevar izdalīt vienu hītu, ir interesanti. Varbūt vienīgi Stylo, bet viens hīts neskaitās. Viss albums ir kā viens un viena dziesma jāklausās kopā ar citām dziesmām, ne obligāti oriģinālajā secībā, bet viena dziesma pati par sevi nesīs mazu efektu. Albums bagāts ar viesmāksliniekiem, visa veida talanti. Ak jā, iedomājos, ka arī Havaju salās esot, šī būtu laba plate!
Par pašu mākslinieci >>> klikojam. Teikšu tā, pirmo reizi dzirdu šīs mākslinieces darbu, bet tas nav šķērslis tam, lai viņas albums man iepatiktos uzreiz. Jau atkal, sajūtu ir grūti, gandrīz neiespējami raksturot, varbūt varu pateikt šo to par skanējumu. Viņas balss ir lieliska, līdz ar to arī katra dziesma ir tīra. Katrai dziesmai ir tādi mazi knifiņi, kuri tās padara par veselu ceļojumu 3-4 minūšu garuma. Varu derēt, ka jums gribēsies dejot, līdz ko dzirdēsiet lustīgos gabalus no albuma.
Šo albumu es ieteiktu klausīties pirms kaut kā iesildoties, proti, gatavojoties ceļam, vai braucot uz kādu atpūtas vietu, varbūt pirms skriešanas, varbūt kādam skriešanas laikā. Bet ir arī mierīgai noskaņai domātas dziesmas, tās varbūt pēc ceļojuma! :)
Šie ir divi no 4 albumiem, kurus jums prezentēju, nolēmu, ka sākumā rakstīšu par mierīgajiem, relatīvi mierīgajiem. Part II jūs sagaida, kas stipri enerģiskāks un, manuprāt, tik pat labs kvalitātes ziņā. Visiem veiksmīgu diennakti!
12 gadi ir pieveikti! Beidzot! Sajūta ir fantastiska. Apsveicu visus tos, kuriem arī vakar beidzās eksāmenu laiks. Nekad vairs logaritmi un konusa pilnas virsmas laukums. Nekad vairs siltumietilpība un dielektriskā caurlaidība, nekad! Salut to that! Tagad, lai padarītu šo notikumu oficiālu atliek vien sagaidīt izlaidumu. Jauku visiem dienu :)
Sveiki! Šodien gribu jums pastāstīt par lietu, kas mani tracina jau labu laiku. Tā kā cenšos būt vispusīgs cilvēks un interesējos par dažādām tēmām, tad skatos arī dažādus raidījumus. Viena no šo raidījumu tēmām ir ārpus Zemes civilizācijas/ tās pastāvēšanas iespējamība. Tad nu tā. Kā jau varbūt zināt, tad parastais jautājums tur ir - Vai pastāvs citas civilizācijas, vai kaut kur tur ir vēl kāds? Nez kāpēc viņi pieņem to par varbūtību un tas arī mani tracina.
Pirmkārt, kāpēc no tik daudziem gudriem cilvēkiem (šeit es domāju zinātniekus), tik maz uzskata, ka pastāv dzīvība arī citur. Vai tad viņi neapzinās cik liels ir visums? Godīgi sakot, to pat nevar iedomāties vai salīdzināt ar kaut ko. Visums ir sasodīti liels! Otrkārt, mēs kā pārākā dzīvības forma uz zemes turpinām būt iedomīgi. Nepietiek ar to, ka sākumā mēs domājām, ka esam Visuma cents un Saules riņķo ap mums. Tikai tagad, un arī daļēji, mēs esam atjēgušies, ka Zemes resursus izmantojam nesaprātīgi. Un kā trešais ir jāpiemin mani kaitinošais fakts. Cilvēki iedomājas, ka ir vienīgās dzīvās būtnes visā Visumā.
Jāsaka gan, ka ir tomēr tādi zinātnieki, kuri domā tieši tā kā es. Proti, Visums ir tik liels un ir tikai loģiski, ka kaut kur tur ir vēl kāds. Tas automātiski nenozīmē to, ka visas tās spekulācijas par citplanētu dzīvības formu viesošanos uz mūsu planētas ir patiesais. Vai arī to, ka viņi ir mazi, zaļi cilvēciņi. Vai arī to, ka viņi nolaupa cilvēkus un ekperimentē ar viņiem. Nebūt nē. Un no kurienes doma, ka viņi ir attīstītāki par mums? Varbūt viņi ir kaut kur dažu gaismas gadu attāluma, bet atrodas pēc mūsu standartiem, teiksim, akmens laikmetā. Tāpēc arī mūsu sūtītie signāli netiek ne uztverti, ne uz tiem tiek atbildēts.
Zinātniskā fantastika varbūt arī ir dažiem interesējoša lasāmviela, bet pēc tās nevajag vadīties reālajā dzīvē. Tāda sajūta, ka viss, kas attiecas uz citplanētiešiem ir viens liels komikss. Domāsim taču kā saka "Out of the box" jeb "Ārpus kastes". Ja esmu jums devis domu pārdomām, tad mans darbiņš šodien ir padarīts.
